Projekta “JĀdaram!” darba grupa pieredzes apmaiņā Dobeles novadā

• Kuldīgas BJC
• 25/11/2019

20. novembrī projekta “Jādaram!”  darba grupas dalībnieki devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Dobeles novadu, kurā novada jaunatnes jomas speciālisti dalījās pieredzē kā jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokuments strādā realitātē, kas ir realizējies un pie kā vēl nepieciešams piestrādāt, lai tas būtu, kā atbalsta materiāls darbam ar jaunatni visa novada iesaistītajām institūcijām.

2009. gadā tika izveidots Dobeles jauniešu iniciatīvu un veselības centrs, kas aizsāka jaunatnes jomas attīstību un tās strukturētu plānošanu Dobeles novadā. 2013. gada martā tika apstiprināta Jaunatnes lietu konsultatīvā padome, kas izveidoja pirmo jaunatnes politikas plānošanas dokumentu - “Dobeles novada jaunatnes politikas attīstības stratēģija 2013. – 2017. gadam”. Šobrīd izstrādāts un tiek realizēts jau otrs šāda veida plānošanas dokuments “Dobeles novada jaunatnes politikas attīstības programma 2018.- 2024. gadam”, kurā noteikti galvenie sasniedzamie mērķi, prioritātes un virzieni, kuros strādāt. Programma ietver darbu ar Dobeles jauniešu domi un izglītības iestāžu skolēnu pašpārvaldēm, novadu aptverošas darba ar jaunatni sistēmas izveides pasākumu plānošanas stratēģiju, brīvprātīgā darba sistēmas attīstīšanas jautājumus, dokumenta īstenošanas uzraudzību. 

Dobeles novadā nav bērnu un jauniešu centrs vai jauniešu māja, kas būtu kā jauniešu pulcēšanās vieta, taču tas netraucē jauniešiem satikties. Kopš 2007. gada Dobelē aktīvi darbojas Dobeles jauniešu dome, kas galvenokārt organizē pasākumus jauniešu auditorijai novadā, savukārt paralēli jauniešu domes darbībai pilsētā ir jauniešu grupa, kurā satiekas domubiedri, lai vienkārši kopā pavadītu brīvo laiku. Dobeles jauniešu iniciatīvu un veselības centrs ikdienā piedāvā konkrētas nodarbības par aktuālām tēmām, kas paredzētas dažādiem vecumposmiem. Tajā tiek piesaistīti konkrēti speciālisti, kas vada lekcijas, dalās pieredzē vai pasniedz individuālas/grupu nodarbības. Tās ir pieejamas skolām, iestādēm, jauniešu grupām un individuāli. Vaicājot par labās prakses piemēru, Dobeles novads min divu dienu apmācību “ESTUMĒS” organizēšanu skolu līdzpārvaldēm, kas pētīja savas skolas un pagastu kopienas, apzinot jauniešu vajadzības visā novadā, kopīgos mērķus un ierosinājumus jomas pilnveidošanai, pēc tam organizējot forumu kopā ar lēmumu pieņēmējiem, institūciju pārstāvjiem, analizēja iegūtos rezultātus un nonāca pie konkrētiem risinājumiem. Esošā situācija - jaunieši, kuri iesaistās novada aktivitātēs ir 8. – 12. klašu skolēni, studentu Dobeles novadā esot ievērojamai maz.

Vaicājot par šī dokumenta īstenošanas lielākajiem izaicinājumiem, Dobeles pārstāvji atbild, ka noteikti izaicinājums bija uzrakstīt stratēģiju tā, lai tā būtu saprotama katram padomes dalībniekam un pašiem jauniešiem, jo nav nozīmes dokumentam, ko līdz galam neizprot un nevar izmantot kā atbalsta materiālu darbā ar jaunatni ikdienā. Daudz tika domāts pie tā, ko un kādas jomas ietvert šajā dokumentā, lai pēc iesējas veiksmīgāk sasniegtu vēlamo rezultātu, noteikti ņemot vērā iepriekš izstrādāto SWID analīzi par esošo situāciju novadā. Labs variants, ko izmanto Dobeles novads ir blakus tekstuālajam dokumentam, izstrādāta stratēģija infografikas formā, kas ir viegli izprotama, uzskatāma un kurā ir izceltas nozīmīgākās lietas.

Šobrīd aktīvi tiek strādāts pie darba ar pagastu jauniešiem un viņu iesaisti dažādās novada aktivitātēs. Situācija katrā pagastā ir atšķirīga, tāpēc nepieciešamas arī dažādas metodes kādā veidā aktivizēt jauniešu un pagasta iestāžu sadarbību un līdzdalību darbā ar jaunatni, īpaši tur, kur nav vispārizglītojošo skolu. Liels uzsvars tiek likts, risinot jauniešu nodarbinātības jautājumus novadā, pilnveidojama ir arī starpinstitūciju sadarbība, lai notiktu veiksmīga virzība uz kopīgi izvirzītajiem mērķiem. Protams, kā ikvienā no novadiem, aktuāls ir bieži iepriekš dzirdētais jautājums – kā uzrunāt jauniešus, lai viņus ieinteresētu. 

Būtiskākie secinājumi, ko ieguva Kuldīgas darba grupas dalībnieki uzklausot Dobeles novada pieredzi ir sekojoši:

• Piesaistot speciālistus kā, piemēram, psihologus, sociālos darbiniekus, nosaukt tos tā, lai jaunietis droši dotos pie viņiem un izklāstītu sev aktuālās sajūtas, jautājumus, emocijas vai pat grieztos pēc palīdzības. Bieži vien šie speciālistu amatu nosaukumi jaunietī izraisa bailes, nervozitāti, nevēlēšanos, kaunu, bet mērķis ir radīt jaunietim atbalsta personālu, kam viņš uzticas.
• Vairāk nepieciešams iesaistīt vecākus jauniešu ikdienā jeb vecāku iesaiste un izpratne par to, kā jaunietis pavada savu laiku skolā, ārpus skolas, brīvajā laikā. Lai vecāki būtu kā atbalsta  punkts jaunietim. Jaunietim redzot, ka vecākiem ir interese par to, kā viņš kļūst par personību, iepazīstot apkārtējo pasauli, un vecākiem izprotot procesus, ko piedāvā apkārt esošās iestādes, personas, palīdzētu  motivēt jauniešus iet, apgūt, interesēties, organizēt, iesaistīties. Jaunietis + vecāki + iestādes/personāls = ieinteresēts uz izaugsmi un zināšanām tendēts jaunietis nākotnē.
• Ne tikai koncentrēties uz jauniešiem, bet likt uzsvaru uz jaunajām ģimenēm, kurās aug jaunieši, to iesaisti sabiedriskos procesos. 
• Izveidot gatavas nodarbību programmas par aktuālām tēmām, piemēram, neformālo izglītību, jaunatnes darbu, sociālo darbu utml., un sadarbībā ar skolām vai citām novada iestādēm, audzināšanas stundās lekciju/diskusiju vai citā veidā konkrētie darbinieki varētu iet stāstīt, demonstrēt metodes, dalīties pieredzē, lai informētu, izglītotu radītu izpratni gan jauniešus, gan pedagogus, gan vecākus jautājumos, kam ikdienā tiek atvēlēts mazāk laika.
• Izstrādāt publiski pieejamu informāciju, kādi resursi ir pieejami dažādās iestādēs, kā tos iespējams izmantot, piemēram, jauniešu mājas, bibliotēkas, muzeja resursi klases vakariem, lekcijām, meistarklasēm u.c.
• Iesaistīt pasākumos/aktivitātēs visu kopienu radot patīkamāku un sabiedriskāku vidi. Biežāk vērst uzmanību, ka ne vienmēr organizējot kādas novada aktivitātes vai pasākumus ir jāizdala vecumposmi un auditorijas. Bieži noderīgi ir, ka pasākumos satiekas visa kopiena jeb visi pagasta iedzīvotāji, neizšķirot to vecumu. Jo pieaugušais vai senjors mācās no jauniešiem un jaunieši no pieaugušajiem.
• Datorapmācības senjoriem organizēt tādas, kurās pasniedzēji ir jaunieši, tādējādi notiks veiksmīga paaudžu komunikācija un vērtīga pieredzes apmaiņa.
• Organizēt kafiju ar politiķiem arī skolās, lai aizsniegtu pēc iespējas plašāku jauniešu auditoriju un uzzinātu, kādas ir jaunieši vajadzības un ierosinājumus kā arī jaunieši izprastu katra lēmumpieņēmēja vai pašvaldības darbinieka funkcijas, mērķus un procesus.
• Novada konsultatīvā padome vai starpinstitūciju darba grupa tiekas vienu reizi ceturksnī un tad analizē kas izdevies/neizdevies, ko pilnveidot/mainīt. Biežākas tikšanās nav nepieciešamas.

Gūtā pieredze Dobeles novadā palīdzēja darba grupai saprast, kā jaunatnes joma tiek attīstīta citos Latvijas novados, kādas ir Kuldīgas un Dobeles novadu kopīgās un atšķirīgās nianses jaunatnes jomas attīstībā, tika iegūts priekšstats un izkristalizējās virzieni, prioritātes un uzdevumi, ko iekļaut, izstrādājot Kuldīgas novada ilgtermiņa plānošanas dokumentu, lai materiāls būtu pilnvērtīgs, reāls plānošanas dokuments darbam ar jaunatni Kuldīgas novada iestādēm.

Projekts “JĀdaram!” īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2019. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.