Aizvadīta konference “Nākamais solis darbā ar jaunatni – līdzdalībai”

• 22/10/2024

15. oktobrī Rīgas Valsts tehnikumā norisinājās Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) organizētā konference “Nākamais solis darbā ar jaunatni – līdzdalībai”, kurā pulcējās 140 jaunatnes jomas speciālisti no visiem Latvijas reģioniem. Konference jau astoto gadu veltīta jauniešu līdzdalības veicināšanai, un šogad galvenais akcents tika likts uz to jauniešu iesaisti, kuri līdz šim nav bijuši sasniegti un iesaistīti esošajās līdzdalības aktivitātēs.

Uzsvars uz plašāku jauniešu līdzdalību

Konferenci atklāja JSPA direktore Līga Lejiņa, uzsverot nepieciešamību uzlabot darbu ar jauniešiem, lai sasniegtu plašāku jauniešu loku, īpaši tos, kuriem līdz šim nav bijusi iespēja piedalīties dažādās programmās un projektos. Lejiņa norādīja: “Dati liecina, ka mūsu līdzšinējam darbam ar jaunatni ir būtiska ietekme – veidojam empātiskākus, demokrātijas vērtības izprotošus un solidaritāti praktizējošus jauniešus. Tomēr mēs apzināmies, ka apmēram 10-20% jauniešu vēl netiek sasniegti.” Viņa uzsvēra nepieciešamību aktīvāk meklēt risinājumus, kā uzrunāt jauniešus, kuri līdz šim ir palikuši ārpus dažādām jaunatnes iesaistes programmām.

Izaicinājumi un jaunas pieejas jauniešu līdzdalības veicināšanā

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve, vecākā eksperte Renāte Mencendorfa, konferencē prezentēja jaunākos pašvaldību monitoringa datus, kuros atklājās, ka finansējums darbam ar jaunatni pašvaldībās ir pieaudzis par 29%. Lai gan tas ir pozitīvs rādītājs, Mencendorfa uzsvēra, ka īpaša uzmanība jāvelta jauniešiem ar ierobežotām iespējām, piemēram, tiem, kuri saskaras ar ģeogrāfiskiem, kultūras vai veselības šķēršļiem. Viņa arī norādīja uz nepieciešamību ciešāk sadarboties starp formālo un neformālo izglītību, lai sasniegtu plašāku jauniešu loku.

Turpmākajos gados IZM plāno uzsākt vairākus jaunus projektus, piemēram, “STEAM un pilsoniskās līdzdalības skolas soma” un "Skola-kopiena", kas palīdzēs veicināt jauniešu līdzdalību un izglītību, īpaši pievēršoties tiem, kuriem līdz šim šādas iespējas nav bijušas.

Profesionāļu uzsvari par ilgtermiņa darbu ar jauniešiem

Konferencē uzstājās arī Dienvidvelsas universitātes Eiropas Jaunatnes politikas profesors Hovards Viljamsons, kurš ir viens no jaunatnes politikas veidotājiem Eiropas Savienībā. Savā runā viņš uzsvēra, ka politika bez jauniešiem ir “bezjēdzīga politika”, norādot, ka jaunieši ir jāpiesaista, lai viņi varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus. Viljamsons atgādināja par pacietības un ilgtermiņa darba nozīmīgumu darbā ar jauniešiem, uzsverot: “Zāli nevar izaudzēt, to raujot”, kas simbolizē nepieciešamību rūpēties un strādāt ilgstoši, lai sasniegtu nozīmīgus rezultātus.

Darbnīcas un praktiskas diskusijas

Pēcpusdienā konferences dalībnieki piedalījās vairākās darbnīcās, kurās tika apspriestas dažādas pieejas jauniešu līdzdalības veicināšanai. Viena no nozīmīgākajām bija darbnīca “Mobilais darbs ar jauniešiem. Jaunieši reģionos”, kuru vadīja neformālās izglītības mācību vadītāja Linda Kalniņa-Roderte no organizācijas “Creative Minds for Culture” un Gulbenes novada jauniešu centra "Bāze" projektu vadītāja Linda Ļapere. Šajā darbnīcā tika akcentēta mobilā darba nozīme, īpaši reģionos, kur jaunieši bieži vien ir grūti sasniedzami infrastruktūras un resursu trūkuma dēļ.

Darbnīcā “Ielu darbs ar jauniešiem”, kuru vadīja Hovards Viljamsons un Lietuvas Jaunatnes lietu aģentūras pārstāve Egle Došiene, tika uzsvērta darba ar ielu jauniešiem sarežģītība un nepieciešamība izveidot uzticību, lai iesaistītu viņus dažādās aktivitātēs. Došiene dalījās ar pieredzi no Lietuvas, kur, izmantojot pārvietojamās saunas, izdevies izveidot kontaktu ar jauniešiem, kuri daudz laika pavada ielās.

Savukārt darbnīcā “Digitālais darbs ar jauniešiem. Datorspēles?” tika apskatīts, kā digitālās spēles var izmantot kā rīku jauniešu iesaistē. Diskusijā piedalījās arī Rīgas Tālmācības vidusskolas IT un mārketinga eksperts Ivo Čapiņš, kurš dalījās pieredzē par digitālo spēļu potenciālu jauniešu piesaistē un komunikācijas veidošanā ar tiem, kuriem tradicionālās pieejas nav saistošas.

Sporta loma un neformālās izglītības integrēšana

Darbnīcā “Sports un jauniešu līdzdalība” biedrības "Laiks jauniešiem" vadītājs Gints Jankovskis stāstīja par to, kā sports var palīdzēt veicināt jauniešu sociālās prasmes un piederības sajūtu. Tika uzsvērta nepieciešamība veidot ciešu sadarbību ar sporta organizācijām, lai iesaistītu pēc iespējas vairāk jauniešu, īpaši tos ar ierobežotām iespējām.

Noslēgumā, darbnīcā “Neformālā izglītība ieiet skolās!”, kuru vadīja Kristīne Vilcāne, dalībnieki pētīja iespējas integrēt neformālās izglītības metodes skolas ikdienā, lai veicinātu sadarbību starp formālo un neformālo izglītību un sniegtu jauniešiem plašākas iesaistes iespējas.

Secinājumi un nākotnes perspektīvas

Konferences noslēgumā tika uzsvērta nepieciešamība turpināt darbu pie jauniešu līdzdalības veicināšanas un attīstīt jaunus radošus risinājumus, lai sasniegtu tos jauniešus, kuri līdz šim palikuši ārpus dažādām programmām un iespējām. Kā veiksmīgs piemērs tika minēts arī Eiropas Jaunatnes nedēļas pasākums “Hop on the train of Europe”, kurā jaunieši paši veidoja pasākuma programmu, radot iespēju citiem jauniešiem izprast Eiropas Savienības piedāvātās iespējas.

Konferencē piedalījās arī Kuldīgas novada pārstāvji: Kuldīgas Bērnu un jauniešu centra (KBJC) direktores vietniece darbā ar jaunatni Juta Reķele, Kuldīgas Jauniešu mājas jaunatnes darbiniece Sintija Kārkliņa, Vārmes Jauniešu centra “Čiekurs” vadītāja Dace Krūmiņa, Skrundas jaunatnes lietu speciāliste Marika Rimša-Buša un Snēpeles brīvprātīgā jaunatnes darbiniece Anita Freiborne.