Pāreja uz profesionālo izglītību: izaicinājumi un risinājumi

• 20/04/2026

Lai veicinātu izpratni par jauniešu izvēlēm pēc pamatskolas un stiprinātu profesionālās izglītības prestižu, Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrs organizēja diskusiju “Pāreja uz profesionālo izglītību: izaicinājumi un risinājumi”.

Tikšanās notika karjeras izglītības pasākuma “Veru durvis uz profesionālo izglītību” ietvaros un pulcēja profesionālās izglītības pārstāvjus, pedagogus un karjeras konsultantus.

Pasākuma mērķis bija aktualizēt būtiskākos izaicinājumus, ar kuriem saskaras jaunieši, izvēloties savu turpmāko izglītības ceļu, kā arī meklēt praktiskus risinājumus veiksmīgākai pārejai uz profesionālo izglītību.

Dažādi skatpunkti – viens mērķis

Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka jauniešu izvēles ietekmē ne tikai akadēmiskie sasniegumi, bet arī ģimenes uzskati, sabiedrībā valdošie stereotipi un informācijas pieejamība.
Tika akcentēts, ka profesionālā izglītība mūsdienās piedāvā plašas iespējas – kvalitatīvu izglītību, darba vidē balstītas mācības, plašas prakses iespējas ārzemēs un reālas karjeras perspektīvas. Tomēr joprojām pastāv priekšstats, ka tā ir “otrā izvēle”, nevis apzināts un vērtīgs karjeras ceļš. Nereti mācības tehnikumā vai profesionālajā skolā tiek uztvertas kā vieglākais variants, lai gan realitātē slodze ir lielāka.

Diskusijas laikā iezīmējās vairāki būtiski izaicinājumi:

• nepietiekama informētība par profesionālās izglītības iespējām;
• sabiedrībā iesakņojušies stereotipi;
• vecāku ietekme uz jauniešu izvēlēm, tostarp ieliekot tehnikumu kā plānu “B”
• nepietiekami agrīna karjeras izglītība skolās;
• bailes no “nepareizās izvēles”.

Dalībnieki vienojās, ka šie izaicinājumi ir savstarpēji saistīti un to risināšanai nepieciešama koordinēta sadarbība starp skolām, ģimenēm un nozaru pārstāvjiem.

“Neērtie jautājumi” – atklāti un godīgi

Diskusijas dalībnieki sarunās skāra arī vairākus “neērtos jautājumus”, kas palīdzēja izgaismot problēmas, par kurām nereti tiek klusēts: piemēram, vai  pedagogi un vecāki  paši nenovērtē profesionālo izglītību pārāk zemu? Vai karjeras izglītība skolās ir pietiekami praktiska un saistoša? Vai jauniešiem ir pietiekamas elementārās dzīves prasmes, lai dzīvotu kopmītnēs? Vai jaunieši ir psiholoģiski un emocionāli gatavi “atdalīties” no ierastās mājas vides? Vai jauniešiem patiešām tiek dota iespēja pieņemt patstāvīgu lēmumu? Kā pedagogi un vecāki  runā ar jauniešiem par “kļūdīšanos” un izvēļu maiņu? u.c.

Šie jautājumi izgaismoja iesakņojušos stereotipu par profesionālo izglītību: tā ir zemāk vērtējama un paredzēta mazāk spējīgiem jauniešiem. Realitātē- mācības tehnikumos prasa daudz lielāku motivāciju un disciplinētību, jo ir gan akadēmisko, gan profesionālo zināšanu apguve un iedomātais “vieglākais variants”  sabrūk pirmajā gadā. Arī spēja dzīvot patstāvīgu dzīvi, komunicēt ar prakses vietām vai sadzīvot kopmītnēs ar vienaudžiem ir liels izaicinājums, kam jaunieši nav ne praktiski, ne psiholoģiski gatavi. Tieši nepietiekamās dzīvesprasmes vairums  diskusijas dalībnieku atzina par vājāko punktu profesionālās izglītības veiksmīgā apguvē.

Risinājumi un nākamie soļi

Diskusijas noslēgumā tika izvirzīti vairāki risinājumi, kas varētu uzlabot situāciju:

• stiprināt karjeras izglītību jau pamatskolas posmā;
• organizēt vairāk praktisku iepazīšanās iespēju ar profesijām (ēnošana, darbnīcas, tikšanās ar speciālistiem);
• aktīvāk iesaistīt vecākus informēšanas procesā;
• popularizēt profesionālās izglītības veiksmes stāstus;
• veidot ciešāku sadarbību starp vispārizglītojošām skolām un profesionālās izglītības iestādēm un potenciāliem darba devējiem (uzņēmumiem, iestādēm).  

Ceļā uz līdzsvarotām izvēlēm

Diskusija apliecināja, ka pārdomāta un pietiekamā informācijā balstīta izvēle par labu profesionālajai izglītībai var būt spēcīgs pamats veiksmīgai karjerai. Būtiski ir arī mainīt attieksmi – gan skolās, gan sabiedrībā kopumā- un sākt jau ģimenē.

Veidojot atbalstošu vidi un stiprinot sadarbību, ir iespējams palīdzēt jauniešiem pieņemt drosmīgus, apzinātus un viņu interesēm atbilstošus lēmumus par savu nākotni- tā noslēgumā secināja diskusijas dalībnieki.